Kultūras atšķirības un stereotipi

Kultūras dažādību var vērtēt gan pozitīvi, gan negatīvi. Nenoliedzami, ka ja komandā pastāv atšķirības, rodas konfliktsituācijas. Tās pastāv arī ja komanda ir no vienas valsts pārstāvjiem, taču lielākas konfliktsituācijas var rasties tur, kur ir lielākas atšķirības. Tas bieži vien ir saistīts ar atšķirībām uztverē. Tāpat arī daudziem citiem ir pareizi un arī nepareizi uzskati par kādas tautības pārstāvjiem, kas ir pamats stereotipiem un līdz ar to arī aizspriedumiem.

Negatīvi uzskati rodas daudz ātrāk un arī nostabilizējas daudz drošāk. Piemēram, ka krievu tautības cilvēku mīļākā nodarbe ir dzert šņabi. Ir gadījumi, kad tas ir patiesi, bet ir arī gadījumi, ka tas var aizskart cilvēku un līdz ar to radīt konfliktsituācijas grupas darbā, kas var izpausties arī tieši – asā vārdu apmaiņā vai fiziska spēka pielietošanā. Tāpat arī daudzu mūsdienu Latvijā dzīvojošo latviešu starpā krievi ir asociēti ar PSRS represijām un okupāciju, lai gan lielākajai daļai nav nekāda sakara ar to un tie ir dzimuši neatkarīgā Latvijā. Šādi uzskati, kas noved arī pie dažādiem nepatīkamiem izteikumiem, ir daļa no etniskajiem stereotipiem (parhaat nettikasinot), aizspriedumiem, kas vienlaikus nozīmē, ka diskriminācija vairs nav tālu, līdz ar to arī neiespējamību sadarboties ar tiem, pret kuriem tiek pausta šāda attieksme.

Stereotipi un dažādi uzskati neizpaliek arī profesionālajā vidē. Jo darbinieks labāk tiek integrēts starp citiem, pieaug darba kvalitāte un profesionālisms. Ja runā par pirmo iespaidu, tad nenoliedzami tas būs subjektīvs. Ieraugot citas nacionalitātes pārstāvi (ādas krāsa, vaibsti, matu struktūra u. c.), var rasties spontāni priekšstati. Papildus tam, tie, kuri atrodas hierarhiskās varas augšgalā ir daudz vienkāršāk uzspiest savu skatījumu.

Atskaitot rakstītām konvencijām un citiem dokumentiem, kur atspoguļoti dažādi noteikumi, pastāv arī nerakstītas un dažreiz arī rakstītas prasības attiecībā uz ārējo izskatu. Tajā skaitā var būt dažāds formas tērps, noteikts matu sakārtojums, aksesuāru izvēle. Tā ir daļa no kolektīvisma un atpazīstamības iezīmēm. Līdz ar to citu tautību cilvēkiem var nākties pārkāpt dažādus savus uzskatus, piemēram, ja nav pieņemts nēsāt formālas drēbes, bet darbā tā ir obligāta prasība. Ne tikai cilvēki var nākt no dažādām kultūrām, bet arī pastāv organizāciju kultūras klasifikācija.

Cilvēki arī no vienas vides Latvijā, piemēram, Kurzemes reģiona var atrast kopīgas iezīmes, kas ir savādāka nekā pārējai valsts daļai. Tas pats ir arī citai kultūrai, kuras iezīmes var būt pat vēl vairāk pamanāmākas un kontrastējošākas. Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz katrs pats izrāda un konfliktē ar pārākumu. Stereotipi paši rodas ik pa laikam un vienlaikus arī mainās vai pazūd. Tāpat arī dažādās valstīs var būt atšķirīgi uzskati par dažādām kultūrām, piemēram, kādas valsts iedzīvotājiem spāņi var likties lieliski dzīves baudītāji, bet citiem tas var likties nepieņemami un pat neciešami. Parasti viena kultūra tiek nostatīta pret otru un ja viena kultūra ir mazākumā, tā var justies izolēta un neiederīga. Tā rodas cilvēki, kuri tiek diskriminēti un cieš dažādas citas ar to saistītas problēmas. Tomēr var atrast arī ļoti pozitīvus piemērus, piemēram, ja vidusmēra Eiropietis dotos uz Ķīnu, daudzi uz viņu skatītos un apbrīnotu viņa gaišo ādas krāsu un savādāko izskatu. Jāprot ir tikai atrast pozitīvais katra unikalitātē.

Šī raksta turpinājumu iespējams izlasīt šeit – alfakasino.