Prasmīgākie vēstures meļi

Patiesības grozīšana, pekstiņu stāstīšana vai vienkārši melošana. Lai arī kā to nesauktu, vēsturē ir daudz cilvēku, kuri nebaidījās to darīt un tas tos neatturēja no iespaidīgu bagātību un cieņpilna publiskā tēla iegūšanas.

Pāvests Aleksandrs VI, dzimis kā Rodrigo de Borja, ir bēdīgi slavens kā frāzes rezultāts attaisno visus pielietotos paņēmienus aizsācējs. De Borja mīlēja varu un, 15. gadsimta beigu Itālijā, pāvestam tādas bija vairāk nekā jebkuram citam. Viņš mīlēja arī sievietes un negrasījās striktajiem Katoļu baznīcas atturības likumiem stāties šīs mīlestības ceļā. Kopā ar savu ilggadējo mīļāko Vanocu Katanī, viņam bija četri bērni, kuru saikni, kā vēl pa garīdznieka karjeras kāpnēm kāpjošs topošais pāvests, viņš kategoriski noliedza. Tomēr, drīz vien pēc viņa apstiprināšanas kā Katoļu baznīcas garīgajam līderim, viņš leģitimizēja Katanī prasību atzīt abu kopdzīves augļus par saviem likumīgajiem bērniem.

Mūsdienās izplatās uzskats, ka, par Vēstures Tēvu sauktā sengrieķu vēsturnieka Hērodota lielākais talants ir bijusi prasmīga manipulācija ar faktiem. Atstājot politiķiem mūžīgu mantojumu, Hērodots atklāja, ka patiesības pārspīlēšana, ir labākais paņēmiens kā pasniegt sevis pārstāvēto pusi pēc iespējas labākā gaismā, turklāt to ir gaužām viegli panākt. Viņa Historiai, vai tulkojot no latīņu – Vēsture, bija pilna ar šādiem pārspīlējumiem, uzpūšot Grieķijas varenības priekšstatu. Lai arī vēl joprojām netrūkst pētnieku, kuri šajā Senās Grieķijas autorā redz zinātnieka esenci, arvien vairāk ir tādu, kuri domā, ka viņa darbi ir balstīti uz baumās dzirdēto, no tām izvēloties tieši viņa ideoloģijai piemērotākās.

Kādam, kurš, 16. gadsimta Anglijā, ir izšķīries no savas svētulīgās un uzticamās sievas pēc 24 laulības gadiem, vadījis Kristīgās baznīcas reformāciju, lai drīz pēc tam nocirstu galvu sievietei, kuras dēļ vispār ķērās tai klāt, klātos grūti, ja tas neprastu prasmīgi melot. Viņam par laimi, Henrijam VIII patiesības locīšana nesagādāja problēmas. Jau kā ilgstoši precēts vīrs, Henrijs VIII iemīlējās savā mīļākajā un, lai saņemtu Katoļu baznīcas svētību šķirties no pirmās sievas, izlikās, ka, tikai pēc 24 gadu kopdzīves, ir apjautis, ka laulība nav noslēgta ievērojot visas tradīcijas, līdz ar to nav spēkā. Kad pāvests nepiekrita šķirt viņa laulību, angļu karalis paziņoja, ka Dievs tam ir uzticējis valdīt pār visu Kristiešu baznīcu un nostājās Reformācijas kara luterāņu pusē, kļūstot par spēcīgāko savas jaunās alianses biedru un saņemot savas jaunās baznīcas svētību šķirt laulību. Kad Henrijam VIII apdzisa jūtas pret otro sievu, viņš to apsūdzēja kā raganu un nolēma nāvei.

Lai arī Amerikas vēsturnieki atceras Benediktu Arnoldu kā lielāko nodevēju šīs valsts vēsturē, viņam izdevās nodzīvot visai solīdu un profesionāli veiksmīgu dzīvi, pat pēc tā, kad viņa nodevība kļuva par zināmu amerikāņu sabiedrībai. Arnolds, kuru gandrīz 10 gadus uzskatīja par vienu no Amerikāņu revolūcijas lielākajiem varoņiem, nebija mierā ar to, ka citi cīņu biedri kāpa straujāk pa militārās karjeras kāpnēm. Skaudības varā, viņš nolēma apgriezt kreklu uz otru pusi un kļūt par Britu dubultaģentu. Arnoldu pieķēra, kad vienu no viņa biedriem notvēra ar sazvērestības plānu. Kamēr viņa biedrs sagaidīja galu karātavās kā nodevējs, pats Benedikts Arnolds aizbēga uz Lielbritāniju, kur nodzīvoja atlikušo mūžu pārticībā.

Atsauce uz tekstā izmantoto informāciju: http://casinopt24.com